Iepazīsties ar Riesling

Riesling ir īpaša stila baltvīns, kas gatavots no tāda paša nosaukuma vīnogu šķirnes, kas cēlusies Vācijā un joprojām ir svarīgākā vīnogu šķirne savā izcelsmes valstī. Mūsdienās tā ir trešā stādītākā baltā vīnogu šķirne pasaulē, no kuras tiek gatavoti visdažādāko garšu baltvīni, no ļoti sausiem līdz pat ļoti saldiem. Maldīgs ir uzskats, ka Riesling vīns vienmēr ir salds, jo bieži vien tas ir sausāks par, piemēram, Chardonnay, Sauvignon Blanc vai Pinot Grigio.

VĒSTURE

Riesling ir viena no senākajām īstā vīnkoka jeb Vitis Vinifera vīnogu šķirnēm, ko pazīst cilvēce. Precīzs izcelsmes laiks, protams, nav zināms, bet pirmā dokumentētā liecība par šo šķirni ir datēta 1435. gada 13. martā Riselsheimas pilsētiņā Vācijā, kas mūsdienās vairāk pazīstama kā Opel Motors mājvieta. Tur kādas pils inventarizācijas grāmatā ir atrodams ieraksts: “22 ß umb seczreben Rießlingen in die wingarten,” tulkojumā: “22 šiliņi par Riesling vīnogu stādiem vīnogulājam.” Mūsdienu rakstībā Riesling pirmo reizi parādās 1552. gadā kādā zāļu grāmatā.
Riesling ir cēlusies no ļoti mazpazīstamas un gandrīz izmirušas vīnogu šķirnes Gouais Blanc, kas Vācijā ir pazīstama ar nosaukumu Obscure Heunisch, un savvaļas vīnstāda Traminer krustojuma. Schloss Johannisberg Reingavas (Rheingau) reģionā bija pirmā saimniecība, kas saprata Riesling potenciālu un 1720. gadā visus vīnogulājus pārstādīja ar Riesling stādiem. Jau nosacīti netālā nākotnē, 1811. gadā, tas bija pazīstams kā kulta vīns Eiropā, un līdz 20. gadsimta vidum bija iekarojis visu pasauli.


IZSKATS UN ĪPAŠĪBAS

Riesling vīnstāds ražo nelielus ķekarus ar cieši piegulošām ogām, kas rada puves risku, jo pēc miglas vai lietus tās nevar ātri nožūt. Šī šķirne mīl vēsu klimatu, diezgan vēlu nogatavojas un ir ļoti uzņēmīga pret Botrytis sēnīti, kas ļauj noteiktos laika apstākļos gatavot izcilus desertvīnus. Galvenais Riesling trumpis ir skābuma līmenis, kas saglabājas arī pilnīgā ogas gatavībā un līdzsvaro cukura daudzumu vīnogā. Tā ir izturīga pret salu un vēlu uzzied, kas ļauj izvairīties no pavasaru salnu nodarītā posta.


IZPLATĪBA UN ĢEOGRĀFIJA

Riesling, kā jau ir minēts, ir viena no izplatītākajām vīnogu šķirnēm pasaulē, un tas nozīmē, ka tiek audzēta visā pasaulē. Taču, par modes jeb stila noteicējām tiek uzskatītas trīs valstis – Vācija, Francija un Austrālija.
Vācija, bez šaubām, ir svarīgākā valsts šai vīnogu šķirnei, kur tā aizņem vairāk nekā 20% kopējās vīnogulāju platības. Katrā no 13 vīndarīšanas reģioniem šī šķirne parāda sevi no citas puses. Tā, piemēram, dzimtenē Reingavā tā veido harismātiski pareizus, sausus un precīzus vīnus, Mozelē tie pārsvarā būs zemāka alkohola līmeņa, eļļaināki garšā un ar jūtamu saldumu, bet Reinas reģionā maigi un viegli dzerami. Tā varētu aprakstīt katru reģionu. Vācijā šo šķirni reti kad jauc kopā ar citām šķirnēm, un lielākoties tas būs vienas šķirnes vīns. Arī ozolkoku izmanto reti, lai gan siltākos reģionos, kā, piemēram, Pfalcā vai Bādenē, daži vīndari ar to nodarbojas. Taču Riesling ir maiga šķirne, ko ozolkoks var gluži vienkārši “salauzt”, jeb, citiem vārdiem – zudīs šķirnes raksturs un dominēs ozolkoks.
Runājot par Francijas Riesling, tad tas būs tikai un vienīgi Elzasas reģions. Šī reģiona vīni ir interesanti no stila un garšu skatpunkta, jo nelīdzinās ne citiem Francijas reģiona vīniem, ne arī Vācijas vīniem. Te nu ir jāņem vārā fakts, ka Elzasa ilgu laiku ir bijusi Vācijas sastāvdaļa un vīndarīšana šajā reģionā ir stipri ietekmējusies no Vācijas, tādēļ arī uz visām Elzasas pudeles etiķetēm jūs redzēsiet minētu vīnogu šķirni, kas ir reti sastopama citos Francijas reģionos. Pateicoties klimatam un dažādajām augsnēm, arī Riesling pēc garšas būs ļoti dažāds, no ļoti sausa līdz pat saldenam, bet vienmēr ar šim reģionam tik raksturīgo krēmīgumu, svaigumu un maigi saldenu piesitienu pēcgaršā.
Austrālija ir liela, un arī klimatiskās zonas ir dažādas, taču kopumā šīs valsts Riesling būs pilnmiesīgāki un eļļaināki struktūrā un garšā. Tie pārsteigs ar tropiskumu un citrusu svaigumu garšā savā jaunībā un samtainu skābumu savā pilnbrieda stadijā.
Ļoti populārs Riesling ir arī Austrijā, ASV, Jaunzēlandē un citur, it īpaši reģionos, kuros valda vēsāks klimats.

GARŠAS ĪPATNĪBAS UN AROMĀTI

Riesling ir “balerīna” starp baltajām vīnogu šķirnēm. Tā vienmēr būs ar izsmalcinātu eleganci gan aromātā, gan garšā neatkarīgi no garšas salduma pakāpes. Lielākajā daļā gadījumu Riesling lieto, kamēr tas ir jauns un ekspresīvs savos augļainajos aromātos. Svaigi āboli, greipfrūti, persiki, nektarīni, rozes, ērkšķogas ir tikai daži tipiskākie aromāti šai šķirnei. Ar laiku vīnā attīstās medus, bišu vaska un brīnišķīgi petrolejas toņi. Tieši petrolejas tonis ir tā iezīme, ko meklē šīs šķirnes zinātāji, lai identificētu augstvērtīgu un izturētu Riesling vīnu.
Viena no galvenajām rakstura iezīmēm šim vīnam vienmēr būs samērā augsts skābuma līmenis, kas izceļ tā svaigumu un eleganci. Ja turat rokās pudeli Riesling un nezināt tā garšu, paskatieties uz alkohola līmeni. Ja tas ir vismaz 12% alk. un vairāk, tad tas ir sausa stila vīns. Ja zemāk, tad tajā būs arī zināma deva atlikušā cukura. Pateicoties skābuma līmenim, šī vīnogu šķirne ir ļoti labi piemērota desertvīnu gatavošanai, it īpaši tādu izcilu vīnu kā Trockenbeerenauslese un Icewine gatavošanai.  Riesling labi attīstās pudelē izturēšanas laikā un ir viens no vīniem, ko vislabāk iegādāties izturēšanai. Pat vienkāršas kvalitātes Riesling var izdzīvot apmēram 5 gadus, bet, piemēram, Trockenbeerenauslese kategorijas desertvīni var dzīvot pat 100 un vairāk gadu.

SADERĪBA

Pateicoties vieglajam stilam un skābuma līmenim, Riesling labi sader ar dažādiem ēdieniem. Sauss Riesling lieliski papildinās vieglas uzkodas vai jūras veltes, piemēram, olīveļļā apceptas garneles. Labi iederēsies arī pie ceptas cūkgaļas vai ceptām desiņām. Ne velti Riesling ir ieteicamais pavadonis tradicionālajam Elzasas reģiona ēdienam Choucroute, kas sastāv no skābētiem kāpostiem, kas dažādās variācijās tiek pasniegti kopā ar desiņām, bekonu un kūpinātu cūkgaļu. Ja Riesling ir zemāks alkohols un jaušams salduma piesitiens garšā, tad tas labi iederēsies pie aromātiskiem un pikantiem Āzijas virtuves ēdieniem. Vācijas Riesling Spatlese kategorijas vīns labi tiks galā ar foie gras krēmīgo struktūru un sāļumu garšā. Beerenauslese kategorijas desertvīns būs laba izvēle pie Crème brûlée, bet Icewine pamēģiniet ar ābolu tarti.